|
|
 |
|
|
|
|
| | Sirds laužas uz āru... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Sirds laužas uz āru un rudeni sveic,
Tai pustumsā palikt nav jaudas.
Tā Dieviņam paldies par dzīvību teic,
Par dzeju kā brīnišķu baudu.
Nost restes no pasaules cietuma rūts!
Šeit ielidot baložiem maniem,
Ar kuriem dots ceļot, kur nekad nav būts,
Pūst flautu un zvanīt pie zvaniem.
Ir pasaule cietums, kad vājais to cieš,
Tās ļaunumu, slimību, lāstu,
Bet varonis slavēts, kas cerību vieš -
Viņš piepildīts spēka un glāsta. (19.10.2012) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|