|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sirds laužas uz āru... | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Sirds laužas uz āru un rudeni sveic,
Tai pustumsā palikt nav jaudas.
Tā Dieviņam paldies par dzīvību teic,
Par dzeju kā brīnišķu baudu.
Nost restes no pasaules cietuma rūts!
Šeit ielidot baložiem maniem,
Ar kuriem dots ceļot, kur nekad nav būts,
Pūst flautu un zvanīt pie zvaniem.
Ir pasaule cietums, kad vājais to cieš,
Tās ļaunumu, slimību, lāstu,
Bet varonis slavēts, kas cerību vieš -
Viņš piepildīts spēka un glāsta.
(19.10.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
