|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sirds laužas uz āru... | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Sirds laužas uz āru un rudeni sveic,
Tai pustumsā palikt nav jaudas.
Tā Dieviņam paldies par dzīvību teic,
Par dzeju kā brīnišķu baudu.
Nost restes no pasaules cietuma rūts!
Šeit ielidot baložiem maniem,
Ar kuriem dots ceļot, kur nekad nav būts,
Pūst flautu un zvanīt pie zvaniem.
Ir pasaule cietums, kad vājais to cieš,
Tās ļaunumu, slimību, lāstu,
Bet varonis slavēts, kas cerību vieš -
Viņš piepildīts spēka un glāsta.
(19.10.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1582
Kopā:7234419
|
| |
| |
|
Autori
