|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Eitanāzija | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (10)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kāds koks lūdzas pavardam, sasildi mani.
Tam nesenā vētrā ir aizlauztas saknes.
Jau viens pakaļ otram sāk atteikties zari
Un pamazām atklājas vēl dažas blaknes.
Tas saka, es zinu, ka lēnītēm mirstu.
It viss ko es jūtu, ir vienīgi sāpes.
Es nevēlos būt tikai tādēļ, lai dzistu
Un kaltušiem žagariem kaimiņus skrāpēt.
Ļauj aiziet man ātri, caur uguņu zibsni.
Es sadegšu spoži, kā septiņas saules.
Un tad, kad pie sirds manu siltumu liksi,
Lai skurstenis tavs, mani debesīs aiznes.
(30.09.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3321
Kopā:7373680
|
| |
| |
|
Autori
