|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Eitanāzija | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (10)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kāds koks lūdzas pavardam, sasildi mani.
Tam nesenā vētrā ir aizlauztas saknes.
Jau viens pakaļ otram sāk atteikties zari
Un pamazām atklājas vēl dažas blaknes.
Tas saka, es zinu, ka lēnītēm mirstu.
It viss ko es jūtu, ir vienīgi sāpes.
Es nevēlos būt tikai tādēļ, lai dzistu
Un kaltušiem žagariem kaimiņus skrāpēt.
Ļauj aiziet man ātri, caur uguņu zibsni.
Es sadegšu spoži, kā septiņas saules.
Un tad, kad pie sirds manu siltumu liksi,
Lai skurstenis tavs, mani debesīs aiznes.
(30.09.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2026
Kopā:7268301
|
| |
| |
|
Autori
