|
|
|
|
|
|
|
| | Likteņa sods | | Ievietojis: basite | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Zinu, ka es sevi tikai mūždien moku
Gribēdama kā vienmēr tev pasniegt
Savu laipno un izpalīdzīgo roku.
Pagātne un viss labais, kas bijis tajā,
Vienā mirklī kā ar akmeni pret stiklu -
Sašķīst un sabirst drumslās uz grīdas.
Tavas domas ir tik netīras,
Ka samaitā pat apkārtējo gaisu,
Bet Tu vaino mani un saki,
Ka es Tev dzīvi bojāju un maisu.
Tu mūžam mīlošs ne mirkli nespēj būt,
Vientulība - Tavs nopelnītais likteņa sods!
Tu pats sev kapu roc
Kā reiz man teici pats. (12.09.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|