|
|
|
|
|
|
|
| | tik ilgi | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
tik ilgi cik klintīs degs ēdelveisi
tik ilgi cik mēness virs kalniem augs
mēs būsim viens otram līdz pasaules malai
līdz apvāršņi nogurs un atpakaļ sauks
vien jāsadod rokas un dvēselēs jālec
līdz dzīlēm kur sarmotiem baložiem pils
lai kārtējais nemiers sev lapotni pārnes
kur mīļuma starojums neizdilst
es vienmēr tev būšu ja būsi man vienmēr
kad tukša grūs zeme un gājputni kliegs
mēs būsim viens otram līdz pasaules beigām
kā lapotne kokam kā janvārim sniegs (12.09.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|