|
|
|
|
|
|
|
| | arī skumjām reizēm ir skumjas acis | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
reizēm viss ko es vēlos ir pamosties otrpus saulei
ar baltām kaķpēdiņām rotātā pļavā
raugoties lejup kur skumjas skauj skumjas
sāpes aug sāpēs
sasmaidoties ar sevi -
tik labi būt savā pusē
nogurušāks par mani šodien vien bērnības lācis
kam pogas kā acis
un vīles zaudējušas visus krāsainos diegus
un arī tas varbūt tomēr spēj dzīvot
labāk nekā dzīvojam mēs
nezinu kādēļ tavā ielā ved labākie ceļi
un lietus pieskaras maigāk
manā ielā mūžības apvāršņus izmēž no kaktiem
un zvaigznes neiesakņojas naktīs
uzdāvini man mazliet no savas neizbrienamās elpas
mazliet no zobgalības un smaidu dzirkstelēm siltajās acīs
gribu aizmigt otrpus zemes saulei
un pamosties tavā pusē (07.09.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|