|
|
|
|
|
|
|
| | Džins | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es no pudeles izlaidu džinu
Un par Laimoni nosaucu viņu.
Krietnais burvis ar muskuļu masu,
Solās izpildīt visu, ko prasu.
Saku Laimonim, ņemam pa alum
Un tad laižam uz pasaules malu.
Sen jau apnicis sēnes man lasīt,
Gribas gulēt un dibenu kasīt.
Paga, nē! Labāk buri man zeltu.
Un tik daudz, cik vien spēšu es celti.
Tad nu gan beidzot laime man smaidīs,
Kad tie visi no manis ko gaidīs.
Laimi, stop! Zeltam pievieno kedas.
Nu tās krutās, man šķiet, ka adidas.
Un vēl sviestmaizi, vēlams ar lasi.
Jā, un uzdzert vēl, pudeli kvasu...
Bet ja nopietni kādreiz tā būtu,
Es pat nezinu īsti ko lūgtu,
Jo it visam ir pretējā puse.
Varbūt pareizāk būtu ciest klusu... (27.08.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|