|
|
|
|
|
|
|
| | Mātei | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Man tavas mīlestības nekad nebūs gana.
Plūst manās dzīslās tavas asaras un spēks.
Un cauri mūžībai tu vienmēr būsi mana,
Kā kaut kas ļoti tuvs un neticami dārgs.
Ak, mīļo māt, kā gribas pateikties par visu,
Ko esi devusi un ko reiz dosi vēl.
Par tevi, māmiņ, es ne brīdi neaizmirstu,
Jo manā sirdī, daļa tavas gaismas kvēl.
Man tavas mīlestības nekad nebūs gana.
Tā mani vienmēr sasildīs un spēku dos.
Kaut arī gads ar gadu savijas un zvana,
Tie tikai tavu mīlestību pavairos. (25.08.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1033
Kopā:6144843
|
|
|
|