|
|
 |
|
|
|
|
| | Ceļinieks | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Man šajā dzīvē nepieder ne nieka.
Ir tikai sapņi, cerība un ceļi.
Vien tagadne, ar mazumiņu prieka
Un pārdomas, kā bezdibeņi dziļi.
Kā skudriņa, kas rosās savrup pūžņa,
Kā vientuļš vilks, kas atsities no bara,
Es ārā izkāpis no neprātīgā pūļa,
Nu esmu brīvs no tiekšanās pēc varas.
Vecs priežu sils ir šodien manas mājas,
Bet rīt par mājām saukšu jūras krastu.
Un visos ceļos, kurus būšu gājis,
Es atstāšu sirds drupačiņu karstu.
Kad dzimto zemi nomērījis būšu
Un sevi sākšu just, kā nastu smagu,
Bez nožēlas tad savā zemē gulšu,
To uzsedzot, kā siltu dūnu segu. (23.08.2012) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2589
Kopā:6674700
|
|
|
|