|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ceļinieks | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Man šajā dzīvē nepieder ne nieka.
Ir tikai sapņi, cerība un ceļi.
Vien tagadne, ar mazumiņu prieka
Un pārdomas, kā bezdibeņi dziļi.
Kā skudriņa, kas rosās savrup pūžņa,
Kā vientuļš vilks, kas atsities no bara,
Es ārā izkāpis no neprātīgā pūļa,
Nu esmu brīvs no tiekšanās pēc varas.
Vecs priežu sils ir šodien manas mājas,
Bet rīt par mājām saukšu jūras krastu.
Un visos ceļos, kurus būšu gājis,
Es atstāšu sirds drupačiņu karstu.
Kad dzimto zemi nomērījis būšu
Un sevi sākšu just, kā nastu smagu,
Bez nožēlas tad savā zemē gulšu,
To uzsedzot, kā siltu dūnu segu.
(23.08.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
