|
|
|
|
|
|
|
| | gar makoņa malu | | Ievietojis: murmulite | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
dzejolitis par to cik var būt trausla mīlestība
Gar mākoņa malu eju
Kājas lejup slīd, bet turos
ūdens šļakatās es mirkstu
tavu skatienu tur meklēju
gandrīz vel dzīva zemē guļu es
Gar mākoņa malu eju
Tur tevi es meklēju,
Bet nesasniedzot tavu smaidu
Es zeme krītu
Tavas rokas lido sirds,
Bet pret zemi tā sairst…
Gar mākoņa malu eju
Tur sevi meklēju
Bet neatrodot, saprotu
Ka zemīte ir mana sirds… (24.07.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1128
Kopā:6129256
|
|
|
|