|
|
 |
|
|
|
|
| | Sirds atvasara | Autors - Anete Bee
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nokrīt no koka pēdējā lapa,
Un nogulstas uz Septembra kapa.
Tev acīs iebirusi mūsu vasara,
Be Tu saki: “Tā tikai asara…”
Mīla, Čigāniet!
Nu nesteidzies vēl līdzi vasarai iet!
Tava raibā lakata stūrī,
Mans skatiens vēl iekalts kā būrī.
Sirds pamazām putekļu kārtas krāj,
Bet jūtas vēl prātu kaislīgi rāj.
Kaut sejas panti tagad tēlo,
Vēl sirdī pieneņpūku vieglums kvēlo.
Ak, Čigāniet!
Došu tev zelta rubli pēdējo!
Ļaušu, lai saprāts aizvējo!
Tik lūdzu tev kā arprātīgais ārprātīgo,
Uzzīlē man laimes brīdi pēdīgo!
Uzzīle man skūpstus ar zemenēm
Un glāstus ar pienenēm.
Uzzīlē viļņu mīlas čuktus
Un pielijušu siržu pukstus.
Un, lai, gaidot lidojumam labvēlīgu vēju,
Es savā sirdī atkal jūtas sēju,
Neaizmirsti uzzīlēt man viņu-
Manu izgaistošo sirdsapziņu! (02.07.2012) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 3027
Kopā:6675138
|
|
|
|