|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vīrietim | Autors - Baiba Cīrule
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Sirds mana noreibst no skatiena tava
Un es pazūdu liegā šūpulī.
Visa pasaule pēkšņi uzdzirkstī
Krāsās, skaņās un laimes sajūtā.
Tavam plecam pieglaužos, izkūstu
Šajā mirklī- kā putu mākonī.
Nāk liegi un dāsni varavīksne
Pār manu nomoda sapni klāties.
Ir iespējams septītās debesis
Tepat – virs zemes ieraudzīt.
Visapkārt dzīve smaržo un tvan
Blakus tev manas dienas gūst jēgu.
Tur augstu , tālumos mākoņkalns
Manu sapni reiz izauklēja.
Tagad sirdsbalss ir guvusi atbalsi
Likteņa vējš man dāvāja tevi.. (29.06.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1215
Kopā:7559835
|
| |
| |
|