|
|
|
|
|
|
|
| | Vīrietim | Autors - Baiba Cīrule
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Sirds mana noreibst no skatiena tava
Un es pazūdu liegā šūpulī.
Visa pasaule pēkšņi uzdzirkstī
Krāsās, skaņās un laimes sajūtā.
Tavam plecam pieglaužos, izkūstu
Šajā mirklī- kā putu mākonī.
Nāk liegi un dāsni varavīksne
Pār manu nomoda sapni klāties.
Ir iespējams septītās debesis
Tepat – virs zemes ieraudzīt.
Visapkārt dzīve smaržo un tvan
Blakus tev manas dienas gūst jēgu.
Tur augstu , tālumos mākoņkalns
Manu sapni reiz izauklēja.
Tagad sirdsbalss ir guvusi atbalsi
Likteņa vējš man dāvāja tevi.. (29.06.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|