|
|
 |
|
|
|
|
| | Ai, zeme, zemīte | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ai, zeme zemīte basajām kājām,
Glāstiem un skatieniem dāvāta tu.
Sudraba rasa kā naudiņa mirgo,
Līdzi uz mājām ko notraukšu nu.
Pāri šai upītei, gaismotā krastā
Izplaucis kādam balts papardes zieds.
Rīts gaidīs ilgi, vēl nakts spēlē stīgās,
Un kaut kur tālumā kumeļi zviedz.
Jāņuguns liesmo man acīs, bet kājas
Atsakās pāri pār upīti brist.
Palikšu tumsā, kur svešajai maskai
Savējiem slēptai uz brīdi kaut krist.
Ai, zeme, zemīte, brīnumu rādi –
Niedrāju meiteni rodi, lai dzied:
„Došu no sirds pusi kvēloši maigo,
Atļauj vien līdzās tev mūžīgi iet!” (16.06.2012) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|