|
|
|
|
|
|
|
| | Ai, zeme, zemīte | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ai, zeme zemīte basajām kājām,
Glāstiem un skatieniem dāvāta tu.
Sudraba rasa kā naudiņa mirgo,
Līdzi uz mājām ko notraukšu nu.
Pāri šai upītei, gaismotā krastā
Izplaucis kādam balts papardes zieds.
Rīts gaidīs ilgi, vēl nakts spēlē stīgās,
Un kaut kur tālumā kumeļi zviedz.
Jāņuguns liesmo man acīs, bet kājas
Atsakās pāri pār upīti brist.
Palikšu tumsā, kur svešajai maskai
Savējiem slēptai uz brīdi kaut krist.
Ai, zeme, zemīte, brīnumu rādi –
Niedrāju meiteni rodi, lai dzied:
„Došu no sirds pusi kvēloši maigo,
Atļauj vien līdzās tev mūžīgi iet!” (16.06.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1771
Kopā:6121940
|
|
|
|