|
|
 |
|
|
|
|
| | Nātre | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Vējš iepūtis nātrēs asumu,
Lai sadzeļas tas, kas tur lien,
Kas nepratis cienīt tālumu
Un pārāk tuvu tām brien.
Es pati šad tad arī jūtos
Kā nātre, kas nevietā dzeļ,
Pēc tam tik’ pati vēl sūdzos,
Ka vientulīgs gadījies ceļš.
Pat negribot, sanāk tā asi,
Kā biedējot, projām, lai mūc,
Bet mani kā puķi tu lasi
Un mierīgi rokā plūc.
Vai tiešām tu nebīsties asuma,
Tik drosmīgi skardamies klāt?
Bet, re, aiz milzīga mīļuma
Vairs nejūt, kā dzēlība sāp. (10.05.2012) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|