|
|
|
|
|
|
|
| | Nātre | | Ievietojis: Lana | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vējš iepūtis nātrēs asumu,
Lai sadzeļas tas, kas tur lien,
Kas nepratis cienīt tālumu
Un pārāk tuvu tām brien.
Es pati šad tad arī jūtos
Kā nātre, kas nevietā dzeļ,
Pēc tam tik’ pati vēl sūdzos,
Ka vientulīgs gadījies ceļš.
Pat negribot, sanāk tā asi,
Kā biedējot, projām, lai mūc,
Bet mani kā puķi tu lasi
Un mierīgi rokā plūc.
Vai tiešām tu nebīsties asuma,
Tik drosmīgi skardamies klāt?
Bet, re, aiz milzīga mīļuma
Vairs nejūt, kā dzēlība sāp. (10.05.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1055
Kopā:6136452
|
|
|
|