|
|
|
|
|
|
|
| | P.S. | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
viņa joprojām nepazīst tīru sauli
un pavasari ar silti alkstošām rokām
viņa grauž sāļus cepumus tumšotā telpas stūrī
un sapņo par atlantīdu
viņai nav vārdu, kas spētu dziedināt slimos
vai zaļas kleitas, ko dāvināt sirmai jūrai
viņa neprot izdziedāt dziesmu pirms klusums to ierauj sevī
un arī kliedziens noslāpst tā īsti vēl neiesācies
bet viņa joprojām meklē tos bērnības foto
ar roboti baltām malām
ar kuriem tik ļoti lepojas citi
jau kuro rītu grāmatas neapput plauktā
jau kuro vakaru neaizrakstītās klades pārtop čaukstošos mirkļos
un burtnīcu čukstos runā bērnības pieneņu pļavas
ik reizi, kad lappuses pārskaita tramīgi meitenes pirksti
atnāc pirms laika un kļūsti par viņas elpu
kļūsti par tīru sauli, kam noliesmot nebūs spēka
un iemirdzies tuvāk ejot
divas sekundes izziedēs skatiena vērtu dzīvi (01.05.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|