|
|
 |
|
|
|
|
| | P.S. | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
viņa joprojām nepazīst tīru sauli
un pavasari ar silti alkstošām rokām
viņa grauž sāļus cepumus tumšotā telpas stūrī
un sapņo par atlantīdu
viņai nav vārdu, kas spētu dziedināt slimos
vai zaļas kleitas, ko dāvināt sirmai jūrai
viņa neprot izdziedāt dziesmu pirms klusums to ierauj sevī
un arī kliedziens noslāpst tā īsti vēl neiesācies
bet viņa joprojām meklē tos bērnības foto
ar roboti baltām malām
ar kuriem tik ļoti lepojas citi
jau kuro rītu grāmatas neapput plauktā
jau kuro vakaru neaizrakstītās klades pārtop čaukstošos mirkļos
un burtnīcu čukstos runā bērnības pieneņu pļavas
ik reizi, kad lappuses pārskaita tramīgi meitenes pirksti
atnāc pirms laika un kļūsti par viņas elpu
kļūsti par tīru sauli, kam noliesmot nebūs spēka
un iemirdzies tuvāk ejot
divas sekundes izziedēs skatiena vērtu dzīvi (01.05.2012) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1698
Kopā:6857846
|
|
|
|