|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Visu zinošā pavadone | Autors - Lauris Krolis
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Es ticu, ka sveša acs
Nekad neuzlūkos Tevi.
Es zinu, ka sveša sirds
Nekad neizprastu Tevi.
Es jūtu, ka būsi mana
Līdz laika beigām.
Ašs pieskāriens,
Un abi esam pie Ķelnes doma,
Turot Latvijas karogu.
Īsa nopūta -
Un sirdī iezogas sāpe
Par mūžības klēpim atdotu draugu.
Kaunīgs acu skats -
Un atkal cenšos izpatikt
Latgales TV reportierei.
Par Romas ieliņām šaurām
Un savādām dzintara krellēm,
Un liecības dāvātu prieku,
Un kuriozām tikšanās reizēm...
Par daudzajiem mirkļiem,
Kas gados pārvērsties steidz,
Mana dienasgrāmata
Atkal jūsmīgi teic. (23.04.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1138
Kopā:7559758
|
| |
| |
|