|
|
|
|
|
|
|
| | Ik pa brīdim. | | Ievietojis: mimozete | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Man ik pa brīdim,
pie savas zvaigznes
jāatgriežas,
ar savu zvaigzni
jāaprunājas
dvēseļu valodā.
To nesapratīs citi,
var klausīties,
bet nesapratīs to,
vien mana zvaigzne
mani iedvesmo...
Ar zemes dzīvi pelēko,
nav spēka sadzīvot-
trūkst elpas,
maza telpa,
soļi sīki,
rokas stāv dīkā...
Spārnu vēziens vajadzīgs,
kas augšup ceļ,
ik pa brīdim,
kas savs ir vajadzīgs,
tik savs, tik īsts,
ko citi nepazīst,
ko citi neapjauš,
kas citiem svešs! (31.03.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|