|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Siena | | Ievietojis: parodija. |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
29.03.2012.
Iespējams, ka jūku prātā,
Bet tik strauji mainās viss un visi,
Un tie ļaudis, kas no kļūdām mācās,
Pazūd projām ātri, fiksi.
Un viņa kā viena vienīgā gaida
Mūžīgo siltumu, mūžīgo vasaru.
Un, kaut zinu, ka pasakām vairs nav laika,
Kā lai es viņai to pasaku?
Cilvēks pierod pie sāpes, pie citiem,
Bet nepierod cilvēks pie pārmaiņām,
Tāpēc pasauli savējo dēļiem sistiem
Ieslēgšu sētā pagaidām.
Un viņa šīs sētas vidū lieksies,
Stādot stādus dārzam jaunam.
Bet ko gan tur stādīt,
ja nekam nav kur tiekties,
Labāk otram no rokām raujam.
(29.03.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1823
Kopā:7155894
|
| |
| |
|
Autori
