|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mājas | | Ievietojis: murmulite |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
šis dzejolitis ir par manām dzimtajām majām kur esmu izaugusi, bet jau kā 13.gadus tur neviens nedzīvo...
Baļķis, pie baļķa, paris tukšumu.
Viena izeja, bet izejas nav
Augsti griesti, zeme spiesti.
Paris lietu, ķieģeļos iemūrēti.·
Stūri, ka stūri, tik daudz asaru mūri
Tik daudz atminu,
Pamati zeme iebrukusi
Pa gaisu vējš svilpo.
Tik tukšums šis, mājas sajutu sniedz
(29.03.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1252
Kopā:6500260
|
| |
| |
|
Autori
