|
|
|
|
|
|
|
| | Meklējot vēljoprojām. | Autors - MARTA LAGZDIŅA ❤
| | Komentāri (10) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
1.Kad ieskatījos tevī,
Uzreiz iemīlējos,
No kaula līdz pat sirdij,
Tu biji tik skaista,
Nevarēju atraut acis no tevis!
Tev acis bija brūnas,vai no tīra zelta,nezinu pat kādas īsti,
Bet skaistas bija.
Es mīlu Tevi,tādu,kādu esi tu,
Nesamākslota,un nepiespiesta,
Dziļa,un satriecoša savā
Vienkāršībā
Vienkāršaķ sakot mana! (13.03.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1027
Kopā:6156524
|
|
|
|