|
|
|
|
|
|
|
| | Kā sākumā | | Ievietojis: Zaltins | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad šķiet, ka viss jau beidzies
Starp mums viss ir apmācies
Tu iesmejies
Un es nespēju atrauties
Tu apmeklē manus sapņus
Es šķiet tavējos
Sirdī no laimes ālējos
Tavā skatienā kavējos
Dēļ tevis nekā man nav žēl
Nav kam taupīties
Gribu tikai Tev līdzās atrasties
Rokās sadoties
Bez satraukuma, Bez lieka stresa,
Bez noberztiem elkoņiem
Lidoju pa mākoņiem
Ar skaistiem nākotnes sapņiem
Veries krāsās, skaistumā
Man nav bail no tā
Es mīlu Tevi tik pat ļoti,
Kā sākumā... (19.02.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1041
Kopā:6133631
|
|
|
|