|
|
 |
|
|
|
|
| | imudīpstA* | Autors - Jānis Bariss
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vien atspīdumi savām dvēselēm šeit esam,
Kā rēgi tuksnesī, kā mirāžas, kas blāv.
Vai ieraudzīsim citu pasauli mēs kādreiz,
Kur spoguļu un atspīdumu māņu nav?
Ir spoguļi kā slēptais duālisma simbols,
Kas augstus kalnus zemos līdzenumos vērš,
Un mūžīgi ir ledus auksta elpa tajos,
Kad savos atspulgos tur tīksmināmies mēs.
Bet esamība jau uz duālismu tiecas,
Un skaldās, vairojas un dalās tā.
Ir atspīdumi kļuvuši tik bezgalīgi,
Bet sākotne uz mūžiem taču vienīgā.
Tik divkosīga miesas pasaule kur mītam,
Pār visu trauksme, rūpes, atspīdumi stāv.
Un neizšķiram vairs, kur mūsu īstās sejas,
Aiz problēmām tās pazudušas dūmakā.
Vien atspīdumi savām dvēselēm šeit esam,
Kā rēgi tuksnesī, kā mirāžas, kas blāv.
Reiz klīdīs dūmaka un spoguļi birs lauskās,
Tad paliks Būtība, jo atspulgu... vairs nav...
* Virsraksts spoguļrakstā (31.01.2012) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2434
Kopā:6674545
|
|
|
|