|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | imudīpstA* | | Ievietojis: bariss |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vien atspīdumi savām dvēselēm šeit esam,
Kā rēgi tuksnesī, kā mirāžas, kas blāv.
Vai ieraudzīsim citu pasauli mēs kādreiz,
Kur spoguļu un atspīdumu māņu nav?
Ir spoguļi kā slēptais duālisma simbols,
Kas augstus kalnus zemos līdzenumos vērš,
Un mūžīgi ir ledus auksta elpa tajos,
Kad savos atspulgos tur tīksmināmies mēs.
Bet esamība jau uz duālismu tiecas,
Un skaldās, vairojas un dalās tā.
Ir atspīdumi kļuvuši tik bezgalīgi,
Bet sākotne uz mūžiem taču vienīgā.
Tik divkosīga miesas pasaule kur mītam,
Pār visu trauksme, rūpes, atspīdumi stāv.
Un neizšķiram vairs, kur mūsu īstās sejas,
Aiz problēmām tās pazudušas dūmakā.
Vien atspīdumi savām dvēselēm šeit esam,
Kā rēgi tuksnesī, kā mirāžas, kas blāv.
Reiz klīdīs dūmaka un spoguļi birs lauskās,
Tad paliks Būtība, jo atspulgu... vairs nav...
* Virsraksts spoguļrakstā
(31.01.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2153
Kopā:7276969
|
| |
| |
|
Autori
