|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Piedod | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Piedod manas sāpes,
piedod skumjas, draugs,
šodien līdz ar mani
baltas pārslas raud.
Lāstekas kā gaiļi
knābjos sauli tur,
mākoņaizās liesmo
sarkans ugunskurs.
Dienai pašā vidū,
centrā pasaulei
mana sirds kā vētra
sniegā laimes lej.
Un varbūt tā notiek -
viss, kad garām iet,
paliek tikai gaisma,
kura nepārzied.
Piedod manas skumjas,
piedod sāpes, draugs,
šodien manās acīs
jauna jūra aug.
(19.01.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2554
Kopā:7362097
|
| |
| |
|
Autori
