|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vijolnieks | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Uz drūpoša sola sēž vijolnieks sirms,
Rāmi acīs tam izsalkums ganās,
Noliecas debesis, atkušņi birst
Pār vijoles trīsošām skaņām.
Kā pārceļot laiku viņš spēlējot tur
Trauslu lociņu sagrieztos pirkstos,
Pat nejūtot salu, kas apskaujot dur
Kā vīnogās reibuši irši.
Dziest mūžības alkās jau gurusi sirds,
Balta atbalss sīc rētaudus lasot,
Un vienīga alga vēl smeldzīgais spirts
Skārda bundžiņu viltīgā trasē.
Ir vijole maize un vijole mūžs,
Un ceļš, kur vairs neaiziet kājām,
Vislīganā mierā ņirb, dejo un pūš
Vēja vieglums no jaunības mājām.
Klīst pusdzisis siltums un miglojas skats,
Tumsā nozūd un apraujas elpa,
Bet griežas vēl pirkstos tam lociņa ass,
Un stīgas skan dzidri kā dzeltas.
Slīd garām laiks, laime, un vasaras rīts
Pārnāk iedegties stingušās acīs,
Kad iesmiesies sejā mulss saullēkta krīts,
Kas viņš tāds? - bērns vectēvam prasīs.
Bet atbildes nebūs, kaut vijole trīs
Pie veikala mēnešiem ilgi.
Bez vārdiem šīs dziesmas, un vientuļais vīrs
Caur laikiem rit mēmi kā smiltis.
(11.01.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3095
Kopā:7362638
|
| |
| |
|
Autori
