|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vijolnieks | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Uz drūpoša sola sēž vijolnieks sirms,
Rāmi acīs tam izsalkums ganās,
Noliecas debesis, atkušņi birst
Pār vijoles trīsošām skaņām.
Kā pārceļot laiku viņš spēlējot tur
Trauslu lociņu sagrieztos pirkstos,
Pat nejūtot salu, kas apskaujot dur
Kā vīnogās reibuši irši.
Dziest mūžības alkās jau gurusi sirds,
Balta atbalss sīc rētaudus lasot,
Un vienīga alga vēl smeldzīgais spirts
Skārda bundžiņu viltīgā trasē.
Ir vijole maize un vijole mūžs,
Un ceļš, kur vairs neaiziet kājām,
Vislīganā mierā ņirb, dejo un pūš
Vēja vieglums no jaunības mājām.
Klīst pusdzisis siltums un miglojas skats,
Tumsā nozūd un apraujas elpa,
Bet griežas vēl pirkstos tam lociņa ass,
Un stīgas skan dzidri kā dzeltas.
Slīd garām laiks, laime, un vasaras rīts
Pārnāk iedegties stingušās acīs,
Kad iesmiesies sejā mulss saullēkta krīts,
Kas viņš tāds? - bērns vectēvam prasīs.
Bet atbildes nebūs, kaut vijole trīs
Pie veikala mēnešiem ilgi.
Bez vārdiem šīs dziesmas, un vientuļais vīrs
Caur laikiem rit mēmi kā smiltis.
(11.01.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1252
Kopā:6135296
|
| |
| |
|
Autori
