|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sveicieni. | Autors - Mārīte Bērziņa - Rozīte
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tev sveicieni no bērnu dienām senām,
kur sienāzis čīgāja uz savām stīgām zaļām.
Tur viss bij krāsains, košs un patīkams,
ka nevar aizmirst to, lai kā mūs skāris laiks...
Kad iebridu es saules lietās pļavās,
krāšņie ziedi apņēma skavās savās.
Katrā rasas pilienā prieks smaidīja,
tur mani visi allaž ciemos gaidīja-
gan vecais pagalms mājas galā,
gan raibie taureņi tur lauka malā...
Nu kā var aizmirst tik daudz labā,
tas vienkārši nav cilvēka jūtīgā dabā!?
Lai kā mums gājis, iet un ies,
mums bērnu dienas sirdī
gaišu prieku lies!
(08.01.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
