|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tavas, manas debesis | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Iededz savu sauli manā sirdī
Un es starošu, kā bāka vētrā.
Savu, tavu gaismu nežēlodams,
Iesēšu pa druskai sirdī katrā,
Pretī par to neko neprasīdams.
Apjoz savus vējus man ap vidu,
Un es griezīšos ar viņiem dejā.
Draiskošos un virpuļošu laimīgs,
Iezīmēšu smaidu katrā sejā,
Kuras sen jau aizmirsušas smaidīt.
Savām debesīm sedz manus plecus
Un es jutīšos, kā dūja tajās.
Spārnus spēji vēzējot bez mitas,
Nenogurdams atgriezīšos mājās.
Debesis man nevajadzēs citas...
(29.12.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
