|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tavas, manas debesis | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Iededz savu sauli manā sirdī
Un es starošu, kā bāka vētrā.
Savu, tavu gaismu nežēlodams,
Iesēšu pa druskai sirdī katrā,
Pretī par to neko neprasīdams.
Apjoz savus vējus man ap vidu,
Un es griezīšos ar viņiem dejā.
Draiskošos un virpuļošu laimīgs,
Iezīmēšu smaidu katrā sejā,
Kuras sen jau aizmirsušas smaidīt.
Savām debesīm sedz manus plecus
Un es jutīšos, kā dūja tajās.
Spārnus spēji vēzējot bez mitas,
Nenogurdams atgriezīšos mājās.
Debesis man nevajadzēs citas...
(29.12.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1243
Kopā:7559863
|
| |
| |
|
Autori
