|
|
 |
|
|
|
|
| | Aizvien klusāk | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Aizvien klusāk akmens runā, aizvien klusāk zeme dzied,
Bēša saule ērkšķu krūmā slēpjas tautas sāpes ciest,
Aiziet ļaudis svešos ceļos, tālās zemēs galvas liekt,
Nesaudzīgi sals nāk saldēt, gurdums šodien nepāriet.
Vai vēl spēsi, mana zeme, pāri debess loku liekt
Visām plaukstām, augšup stieptām, visām acīm, kurās snieg,
Vai vēl spēsi audzēt laukus, Dievs kur pāri svētot iet,
Un zem saknēm liepu audzēs siltas augsnes mieru liet?
Vai vēl spēsi norimt vētrā, kad tā kokus laužot kliedz,
Kad aiz miglas strēlēm pelē vakar pļautais laimes siens?
Mēma atbalss mežu caurskrien, nodun zemes sausais pliens,
Tumsas sirmums lapu plakstos melnu ēnu ziedus sien.
Šodien lūdzam Tevi, zeme, ļauj mums vēlreiz mājās iet,
Ļauj mums smiltis glāstīt pēdām, aizvērt sāpju durvis ciet,
Ļauj mums mīlestībā mosties, kad vien dzīve sūra šķiet,
Lūdzam, zeme, Tevi šodien - saules spārnus plecos liec. (23.11.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|