|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Latvijā | | Ievietojis: aggy99 |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Manā zemē ir ābolu rauši,
Manā zemē aug sarkanais māls,
Tā reiz sāpēja sitienu klaušās,
To reiz glāstīja vārpzāles vāls.
Šodien plūst svešums starp mani un tevi,
Ozolu saknēs deg asiņu sārts,
Ceļi, ko kādreiz kā dāvanu devi,
Aizved no mājām, kur nepārnākt.
Ūdeņu lilijas mākoņos raisās,
Lapegļu čiekuri salnājos salst,
Un pār zemi kā sniegpārslas kaisās
Vilšanās sarmojums pelēki balts.
Ieaugsim zemē ar soļiem un domām,
Iemīsim sāpes zem purviem, lai trūd,
Varbūt reiz spēsim ar sapņiem uz rokām
Lāčplēsi piecelt un laimīgi būt.
Varbūt vēl spēsim iet, celties un ziedēt
Kā to reiz darīja tauta pirms mums,
Saule lai brūces un ciešanas dziedē,
Gaisma lai sasilda zemi, kas skumst.
(17.11.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1013
Kopā:7231608
|
| |
| |
|
Autori
