|
|
 |
|
|
|
|
| | Tu mani dzirdi | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es uzkāpu augstākā kāpā.
Ne augstākā gluži, bet augstā
Un paņēmis guni no lāpām,
To turēju izstieptā plaukstā.
Es nekāpu tajā, lai lūgtu.
Es vēlējos pateikties Dievam,
Par mīlu un laimi ko jūtu,
Par gaišām un saulainām dienām.
Man priekšā guļ jūra tik rāma,
Ka septiņām atbalsīm "Paldies!''
Ir sadzirdams nakts panorāmā,
Kur sapņi un cerības maldās.
Bet uguns, kas dega man saujā,
Pēc mirkļa jau iedegās sirdī.
Kad veroties tālē no kraujas
Es sajutu, Tu mani dzirdi... (07.11.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|