|
|
|
|
|
|
|
| | mazliet no pagātnes | | Ievietojis: albins14 | Komentāri Izdrukas versija
Vienmēr pārlasot kādu no vēstulēm man gribas smaidīt, jo tikai tad tu saproti, kādi cilvēki ir patiesībā, kas ar vienkāršiem vārdiem spēj pateikt tik daudz jauku lietu un tā īpaši neko necenšoties liek tev pasmaidīt. Es zinu, ka kādam ir vienalga, bet varbūt tieši kāds atcerēsies tos jaukos brīžus ko mēs saucam par atmiņām. (03.11.2011) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Aiz neredzamā
Kā pasakā tas spīguļo un viz, maina ledū krāsu,
Kā pasakā tas ir vēl maigāks par glāstu,
Nē, nepabeigt man nekad, nekad neaizmirst
Divu dvēseļu draudzības stāstu.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|