|
|
|
|
|
|
|
| | Pasaule - Mīla | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ir atkal nakts un tūkstoš zvaigznes
Sauc nezināmam pretī doties.
Tās čukst, tās solās mani aizvest,
Ja vien es spēšot nepretoties,
Uz pasauli, ko sauc par Mīlu.
Tur nebūs jārunā, vien jājūt.
Tur nebūs solījumu, melu.
Ne noteikumu, kā kam jābūt,
Ne patosa par kaut ko cēlu.
Vien mīlestība klusa, tīra...
Man šķiet tas pasakaini saldi.
Tik kur lai es bez tevis dodos?!
Man ceļš bez tevis būs, kā maldi!
Es zvaigžņu čukstiem nepadodos
Un izvēlos šīs zemes dzīvi.
Tepat mēs pasauli rast spēsim.
No savām jūtām, savas kaisles.
Kad gribēsim, tad paklusēsim,
Vai baudīsim viens otra balsis,
Un nosauksim mēs to par Mīlu... (18.10.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1404
Kopā:6151346
|
|
|
|