|
|
|
|
|
|
|
| | Zem betona debess | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Skalojas smadzenes, pieprasot baudu,
Betona debesīs ietriecas brīvie.
Gvelžu par mīlu, ko pārdod par naudu
Miroņu bari, vēl aizvakar dzīvie.
Izrautas nezāles mauriņos glītos,
Betona debesīs pakāries mēness.
Skatienu asfaltā iekaļu rītos,
Sapņi kad izkūst kā miglainas plēnes.
Ne jau man vienam tik reāli liekas
Melu un svešuma klātbūtnes brīži –
Āķi, uz kuriem sprauž brāļus kā sliekas,
Sātana sapītie gājuma sprīži.
Ko te vēl kavējos? Ko te vēl vāros,
Naktī vairs neredzot savējo seju?
Cīņā sauc aleja vēstures staros,
Nāvē ar putnu uz pleca lai eju. (15.10.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1430
Kopā:6061755
|
|
|
|