|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Rītausmā | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad saulesstari panāks tumšo mākoņgrēdu
Un kluso pilsētu sāks ieņemt torņu ēnas,
Kāds pretī saulei mani aiznesīs, kā vēdu,
Kā gulbja dziesmu, kura tālēs izkūst lēni.
Man acu priekšā latvju zeme, kā uz delnas.
Šai rudens rītausmā, tik pasakaini krāšņa.
Tā zeltainsārtā tērpā gaida pirmās salnas
Un savā skaistumā tik nesavtīgi dāsna...
Vēl tikai nopūta un atkal esmu mājās.
Te, klusā pilsētā, starp augsto māju rēgiem,
Kur vientuļš sētnieks pats ar sevi sarunājas.
Un dienā iebrienu es svaigi smeltiem spēkiem.
(15.10.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1103
Kopā:6154394
|
| |
| |
|
Autori
