|
|
|
|
|
|
|
| | Atturība | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es neļaušu tev iemīlēties sevī.
Reiz teici, ka tev patīk sliktie zēni.
Tad es nu būšu labs un mīļš pret tevi,
It visu darot prātīgi un lēni.
Es nevēlos jebkad tev salauzt sirdi.
Tik vien, kā sāpju brīžos būšu atbalsts.
Kā silta ēna, doma kuru dzirdi,
Kā tukšā alā, tevis pašas atbalss.
Es neizvairīšos no mirkļiem tuviem,
Un tomēr pats tev netuvošos pārāk.
Tā ļaujot sadzīt rētām, kuras guvām,
Kad gribējām no mīlas kaut ko vairāk... (09.10.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1862
Kopā:6122031
|
|
|
|