|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es un tukšums | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Manā priekšā, uz galda ciets rupjmaizes rieciens
Un vēl glāze, ar avota ūdeni dzidru.
Bet man pretī sēž tukšuma pārmetošs sauciens.
Kaut ar netverams acīm, es tomēr to dzirdu.
Un es vaicāju, kas gan ir gardāks par klaipu,
Paša rokām, no tīrākās mīlas, kas mīcīts
Un par ūdeni skaidro, kas neatstāj traipus,
Kas no sentēvu avotiem atnests un svētīts?
Laimīgs cilvēks ir tas, kurš vairs nemeklē laimi.
Tam nav svarīga Cola ar krekeriem saldiem.
Tukša skaņa tam viltvāržu salkanie glaimi.
Tas prot atpazīt Dievu, starp maskētiem Velniem.
Tukšums nesadzird mani, tas apmāts ar Colu.
Sapņo piepildīt sevi ar krekeriem saldiem.
Laikam tukšumam tāda ir jāiziet skola,
Lai tas nākotnē atšķirtu laimi no maldiem.
(04.10.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1435
Kopā:7560055
|
| |
| |
|
Autori
