|
|
 |
|
|
|
|
| | Par savējiem | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tavas kājas jau atkal
Ierasto ceļu mēro,
Nepārtraucot, nepārstājot
Savus mīļos kaut iztālēm vērot.
Viņiem bez Tevis vieniem
Sirds vientulībā sēro.
Viņiem bez Tevis vieniem
Nekas vairs nav pa spēkam.
Kad kāds tevi no savējiem
Draud atdalīt, draud izšķirt,
Sirds uz augšu raujas,
No krūtīm laukā grib izlekt. (03.10.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|