|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Šai rudenī | | Ievietojis: basite | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Vējš norauj lapas
No kokiem pēdējās
Un sagriež virpulī
Uz ceļa visas tās.
Vēl dzirdam dzērvju
Skumjās balsis debesīs.
Tās dosies prom uz dienvidiem
Pavisam drīz šai rudenī.
Drīz sniega sega noklās
Ceļus, pļavas, gravas...
Dažas sniegpārslas
Rotās matus Tavus.
Mēs dzersim tēju bez cukura
Divi vien vakaros virtuvē.
Saldumu Tu meklēsi
Zem blūzes manā azotē.
Es gribu būt Tavs patvērums,
Tava miera- osta,
Ne vētra, kas visu
Sava ceļā grauj un posta.
Ja reiz mums kopā būt
Ir iespēja Dieva dota,
Mūsu vieta otra dzīvē
Vienmēr būs godalgota! (30.09.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2327
Kopā:7277143
|
| |
| |
|