|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Šai rudenī | | Ievietojis: basite | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Vējš norauj lapas
No kokiem pēdējās
Un sagriež virpulī
Uz ceļa visas tās.
Vēl dzirdam dzērvju
Skumjās balsis debesīs.
Tās dosies prom uz dienvidiem
Pavisam drīz šai rudenī.
Drīz sniega sega noklās
Ceļus, pļavas, gravas...
Dažas sniegpārslas
Rotās matus Tavus.
Mēs dzersim tēju bez cukura
Divi vien vakaros virtuvē.
Saldumu Tu meklēsi
Zem blūzes manā azotē.
Es gribu būt Tavs patvērums,
Tava miera- osta,
Ne vētra, kas visu
Sava ceļā grauj un posta.
Ja reiz mums kopā būt
Ir iespēja Dieva dota,
Mūsu vieta otra dzīvē
Vienmēr būs godalgota! (30.09.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1847
Kopā:7483420
|
| |
| |
|