|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | rudenīga noskaņa | | Ievietojis: aggy99 |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
smalkā drošības kupolā ievijas rudens
kā iztukšots ūdens līst vārdi no lūpām
kas vakar vēl solīja sargāt
nejūtu balsi
tā izkalst un sastingst
pirms aizlienē lietus čaukstus
saskaitu soļus no tevis līdz plauksmei
un dodu tiem ziedu sejas
tā atcerēšos kas biju
līst lietus un caursūcas sātīgām acīm
tik vien man atlicis mirdzēt cik nepasacīti mirkļi
iemācās steigties lēnām
drošības kupols zvilnē starp jūtām
sargājot mežģīņu cakoto veldzi
nesaskaitāmi gājputnu kāši
dienvidiem lūdzas veldzi
es mirdzu un mirdzēšu vēlreiz
(24.09.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
