|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vējš | Autors - Blazijs Grava
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Sēžot uz skārda jumta,
vēroju Rīgu, tik cēli.
Vējš traucas sejā, kā bulta,
sēžu atspiedies pret mūri.
Tur lejā tik milzīgs haus,
pat vējš rada manī mieru.
Labi, ka nedzird to mana auss,
jo skatos tikai uz vienu.
Putni, cik tomēr viņi ir brīvi,
es apskaužu tos, man skauž.
Arī es vēlos lidot, tik dzīvi,
lai mani spārni, vēja brāzmas lauž!
Mākonis skrāpē Rīgas torni,
gailis jau paslēpies dūnās.
Tas cenšas nomazgāt blēņu toni,
bet vējš traucas tajā dusmās.
Bet saulīte, tur augšā sagurusi,
ar mākonīti apsegusies.
putni traucas izmisuši,
jo vējš trenkā tos, tas izlauzies.
14.09.2011
(15.09.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
