|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vējš | Autors - Blazijs Grava
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Sēžot uz skārda jumta,
vēroju Rīgu, tik cēli.
Vējš traucas sejā, kā bulta,
sēžu atspiedies pret mūri.
Tur lejā tik milzīgs haus,
pat vējš rada manī mieru.
Labi, ka nedzird to mana auss,
jo skatos tikai uz vienu.
Putni, cik tomēr viņi ir brīvi,
es apskaužu tos, man skauž.
Arī es vēlos lidot, tik dzīvi,
lai mani spārni, vēja brāzmas lauž!
Mākonis skrāpē Rīgas torni,
gailis jau paslēpies dūnās.
Tas cenšas nomazgāt blēņu toni,
bet vējš traucas tajā dusmās.
Bet saulīte, tur augšā sagurusi,
ar mākonīti apsegusies.
putni traucas izmisuši,
jo vējš trenkā tos, tas izlauzies.
14.09.2011
(15.09.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
