|
|
 |
|
|
|
|
| | Aiz vientulības sliekšņa... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Aiz vientulības sliekšņa mēness meita bāra,
Bet zelta durvju kliņķis ierūsējis sen.
Bez balss jau mīlestība, kas man krūtīs vārās,
Par pasauli, kas laukā asins miglā sten.
Es seju iegremdētu asins miglā tajā.
Ja drosme pēkšņi rastos, mirtu viņai līdz,
Lai sajustu cik velti tīro tumsa vajā –
Uz mēnesnīcu tālu ceļš mums jāizstīdz.
Ir maņas asi trītas, durvis vaļā plaši,
Un mēness meitai bārai rudens ziedu vīns.
Mēs neliegsim tai līksmes, esot pārāk paši,
Starp gājputniem kad pošas naivu acu brīns. (12.09.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2579
Kopā:6674690
|
|
|
|