|
|
|
|
|
|
|
| | Liepa | Autors - Blazijs Grava
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es sastingu pie liepas,
tai zaļa kleita mugurā.
Bet drīz degsies liesmas
un nodegs kaila mulsumā.
Tā stāv un gaida likteni,
kā skuķis spoguļojas peļķē
Saule silda meiteni,
liepa plati staro laimē.
Kāds putns stabulē, tai ausī,
zirneklis tin tīklus plaukstā.
Liepa čīgā skaļā balsī,
tā jūt zirneklīti tīklā austā.
Ai liepa mana, cik tu naiva!
Nu nebūs, tā visu laiku,
drīz mainīsies kaila aina,
tā izģērbs, piesmies kailu.
08.09.2011 (11.09.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|