|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ceļiniekam | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nokrati pelnus, kas padara aklu.
Sasien, reiz saplēstos sapņus.
Uzvelc sev durstīgu vadmalas kreklu.
Neklausies smejošo saukļus.
Apjoz sev vēju un gurušos plecus,
Apsedz ar rītausmas salnu.
Dienu šo jauno, kas nomainīs veco,
Atslēdz ar atslēgu savu.
Aizmirsti mokošās mācību stundas.
Normas un statūtus apej.
Nočuksti maģisko vārdiņu rindas.
Palūdz sev padomus upei.
Piepildi plaušas ar ceļu, kas priekšā,
Putekļos iemērkdams lūpas.
Iespiežot saujā, tik skaidu no sliekšņa,
Aizej, kur sauc tavas jūtas.
Nokrati pelnus, kas slēpj tavu miesu.
Kailums lai veldzējas lietū.
Neļaujies bailēm par šīs saules tiesu.
Brīvību baudi, kā piekūns.
Sedzies ar zāli un mazgājies rasā.
Ceļā tev gana būs visa.
Pažēlo tos, kas kā akmens skrien gaisā.
Apskaud, kas ceļā reiz dzisa...
(17.08.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4278
Kopā:7374637
|
| |
| |
|
Autori
