|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | iesmej | | Ievietojis: ivi |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Reiz pa dzīvi gāju
un turēju rokā stādu,
un biju laimīgs,
ka varēju rūpēt to.
Bet tās saknes,
kas ļāva stādam būt
tik dzēlīgi dūra,
un rokās grieza.
Un es to aizmetu.
Vai kāds varēja zināt,
ka plauks un augs
kā vēl nekad?
Un man ir prieks,
ka manas rētas dzīst,
un kaut kāds prieks,
par lapojošo stādu.
(16.08.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1007
Kopā:6841763
|
| |
| |
|
Autori
