|
|
|
|
|
|
|
| | iesmej | | Ievietojis: ivi | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Reiz pa dzīvi gāju
un turēju rokā stādu,
un biju laimīgs,
ka varēju rūpēt to.
Bet tās saknes,
kas ļāva stādam būt
tik dzēlīgi dūra,
un rokās grieza.
Un es to aizmetu.
Vai kāds varēja zināt,
ka plauks un augs
kā vēl nekad?
Un man ir prieks,
ka manas rētas dzīst,
un kaut kāds prieks,
par lapojošo stādu. (16.08.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1153
Kopā:6136550
|
|
|
|