|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | iesmej | | Ievietojis: ivi |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Reiz pa dzīvi gāju
un turēju rokā stādu,
un biju laimīgs,
ka varēju rūpēt to.
Bet tās saknes,
kas ļāva stādam būt
tik dzēlīgi dūra,
un rokās grieza.
Un es to aizmetu.
Vai kāds varēja zināt,
ka plauks un augs
kā vēl nekad?
Un man ir prieks,
ka manas rētas dzīst,
un kaut kāds prieks,
par lapojošo stādu.
(16.08.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2480
Kopā:7203192
|
| |
| |
|
Autori
