|
|
|
|
|
|
|
| | Aizvien tepat tie sausām acīm klejo... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Aizvien tepat tie sausām acīm klejo,
Kaut pāri zemei debess lāses lej.
Bez balss tie dzied, bez kustības tie dejo,
Un aukstu vārdu apskurbumā smej.
Aizvien tik tālā, nereālā dzīve,
Ko gaisma krūtīs brīvotu grib šķilt,
Vai vispār jauš, ka iespējama brīve
Šai nīcībā, kur melot, nīst un vilt?
Es nomestos pie viņu smagām kājām,
Pie nabadzības, lētās greznības,
Un atgrieztos tad mierīgs savās mājās -
Visapkārt peļķēs, zvaigžņu asarās. (31.07.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1835
Kopā:6122004
|
|
|
|