|
|
|
|
|
|
|
| | Aizgājušam brālim | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Veltījums manam, sen un pāragri aizgājušam, brālim.
Aizlido ar pirmo gaismas šļakstu.
Aizlido, kā lepns ērgļa kliedziens.
Ugunī met raupjo plaukstu švīkstu.
Mājup sauciens Tevi nesasniegs.
Bez ietērpa, ej pār kalnu grēdu.
Bez cerībām, atpakaļ lai nāktu.
Un lai pērkons nodārd Tavu vārdu.
Bērna asara, lai atceras.
Brīvs no važām, mākoņus kul putās.
Dusmu sauciens, sadzirdams lai ilgi.
Un tad strauji iejūc zvaigznēs tālās.
Noplaks lēni ļaužu valodas.
Dienu, nakti redzu baltus spārnus.
Dienu, nakti atceros es Tevi.
Piedod! Neatradu īstos vārdus...
Īstās dziesmas, zvaigznei dziestošai... (26.07.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1958
Kopā:6108290
|
|
|
|