|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Aizgājušam brālim | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Veltījums manam, sen un pāragri aizgājušam, brālim.
Aizlido ar pirmo gaismas šļakstu.
Aizlido, kā lepns ērgļa kliedziens.
Ugunī met raupjo plaukstu švīkstu.
Mājup sauciens Tevi nesasniegs.
Bez ietērpa, ej pār kalnu grēdu.
Bez cerībām, atpakaļ lai nāktu.
Un lai pērkons nodārd Tavu vārdu.
Bērna asara, lai atceras.
Brīvs no važām, mākoņus kul putās.
Dusmu sauciens, sadzirdams lai ilgi.
Un tad strauji iejūc zvaigznēs tālās.
Noplaks lēni ļaužu valodas.
Dienu, nakti redzu baltus spārnus.
Dienu, nakti atceros es Tevi.
Piedod! Neatradu īstos vārdus...
Īstās dziesmas, zvaigznei dziestošai...
(26.07.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1436
Kopā:7560056
|
| |
| |
|
Autori
