|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Eņģelis | | Ievietojis: Blazijs Grava |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Debess raud bez apstājas,
tās ļoti, ļoti bēdājas,
kāds uz zemes nokritis
un baltos spārnus salauzis.
Tie asiņo tik spēcīgi,
netīri un sarkani,
mazs eņģelītis nokritis,
bezpalīdzīgs puisītis.
Soļi garām staigājot,
eņģeli tie neredzot,
kamolā viņš satinies,
miegā dziļā ielaidies.
Kā mazs puika pamodies,
tas nu pat tikai atjēdzies,
puika kājas nobrāzis,
asarās tas izplūdis.
iznāc ārā paskaties,
tur puika guļ, tas sasities,
viņš stāsta, kad ir eņģelis,
kas spārnus stipri salauzis.
19.06.2011
(08.07.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1102
Kopā:6154393
|
| |
| |
|
Autori
